Dakara 2023: intervija ar Kuldar Sikk
„Dakara bija vienas no grūtākajām un bīstamākajām sacīkstēm manā karjerā“
Dakaras debitants Kuldars Siks (Kuldar Sikk), kurš aizvadījis vairāk nekā simts WRC ralliju, saka, ka Dakara bija vienas no grūtākajām un bīstamākajām sacīkstēm viņa karjerā. TOYOTA GAZOO Racing Baltics ekipāžas Benedikta Vanaga (Benediktas Vanagas) un Kuldara Sika dalība rallijā negaidīti beidzās tā ceturtajā dienā.
Gatavošanās šobrīd Saūda Arābijā notiekošajam Dakaras rallijam sākās jau 2022. gada vidū ar dalību Baja (īsā rallijreida) sacīkstēs. Cik svarīgas tās bija?
Salīdzinot tā saukto “parasto” ralliju un Dakaru, Baja ir pa vidu, tomēr pēc būtības tās ir tuvākas Dakarai. Šīs sacīkstes man sniedza zināšanas par to, kā rīkoties situācijā, kad nezini, kas gaidāms priekšā. Rallijreidos nav iespējas iepriekš iepazīt trasi un netiek sagatavota leģenda. Taču atšķirībā no Dakaras Bajā maz tiek braukts bezceļa apstākļos. Tas man bija svarīgi, lai saprastu rallijreida būtību.
Pirms Dakaras rallijreida tu aizvadīji dažus treniņus Marokā; ko tur iemācījies?
Bija divas galvenās tēmas: digitālā ceļa grāmata un navigācija kāpās un tuksnesī. Bajā orientējamies pēc ceļa grāmatas piktogrammām kā “parastajā” rallijā, bet Dakarā pārsvarā orientējamies pēc kompasa.
Stūrmaņa uzdevumi WRC un Dakarā ir diezgan atšķirīgi. Kā tev izdevās tos apvienot?
Morāli visgrūtākais Dakarā bija tas, ka nevarēju lietot savu pulksteni. Es varēju izmantot organizatora nodrošinātu pulksteni ar rādītājiem. Lai gan sacensību laikā katra sekunde ir svarīga, laika mērījums ir precīzs tikai organizatora sistēmās. Sacensībās es mēru laiku ar vienas sekundes desmitdaļas precizitāti un daudz skaidrāk varu novērtēt savu ātrumu.
Ja Dakaras ceļa grāmatā rakstīts, ka 15 km ir jāseko kompasam noteiktā virzienā, tas nenozīmē, ka stūrmanis visu laiku klusē. Kopā ar pilotu cenšamies atrast labāko maršrutu no punkta A uz punktu B, un bezceļa apstākļos nav iespējams braukt pilnīgi taisni. Ir jāpalīdz pilotam uzturēt pareizo virzienu.
Dakara ir ļoti neparedzama. Kā jūs plānojāt taktiku dažādām rallija dienām?
Katru rītu mēs pārrunājām dienas plānu, riepu spiedienu un daudz ko citu. Bet viens ir tas, ko plānojam mēs, un pavisam cits — ko plāno Dakara. Domāju, ka 99% braucēju ir sava taktika, bet dzīvei ir citi plāni.
Četrkārtējam Dakaras uzvarētājam Naseram Al-Atijam vairāk vai mazāk ideāli izdodas sastādīt plānu. Viņš neuzvar posmā, ja zina, ka nākamajā dienā būs sarežģīts navigācijas izaicinājums, un prātīgāk ir ļaut citiem būt priekšā.
Kādu dienu jūs piemeklēja tāda tehnisku problēmu lavīna, ka daži būtu gatavi izstāties. Bet jūs?
Vispirms pārplīsa riepa, mēs to nomainījām, tad ģeneratora siksna, arī to nomainījām, tad atkal riepa, atkal to nomainījām, tad hidrauliskais domkrats, noņēmām to. Sanāca tā, ka mēs bijām veikuši pēdējos labojumus trasē ar mašīnā esošajiem instrumentiem, un, kad paskatījāmies ceļa grāmatā, ieraudzījām, ka priekšā vēl ir 200 km... Pienāca nakts, pēdējos 100 km nobraucām ar auto bez gaismām. Parasti mēs droši vien būtu padevušies, bet Dakarā nav pieņemts padoties.
Jūs izstājāties pēc tam, kad uzbraucāt uz akmens. Kāda bija situācija no jūsu skatpunkta?
Skatoties video, var redzēt akmeni; manuprāt, tajā brīdī izskatījās, ka auto varētu tam pārbraukt pāri. Lielā ātrumā ir grūti novērtēt šķēršļa augstumu un attālumu. Satraucoši bija tas, ka Karloss Saincs (Carlos Sainz) netālu mainīja riepu, un mums bija jāturas malā, lai neuzbrauktu viņam virsū. Tas bija tik vienkārši.
Ir pagājusi apmēram nedēļa kopš izstāšanās. Kā tu pats vērtē Dakaras pieredzi?
Dakaras rallijs bija vienas no grūtākajām un bīstamākajām sacīkstēm, kurās esmu piedalījies. Galvenokārt neparedzamības dēļ. “Parastā” rallijā mēs sagatavojam ceļa grāmatu, un tā sniedz priekšstatu par to, ar kādu ātrumu braukt. Protams, var gadīties arī kas negaidīts, piemēram, problēmas ar saķeri, taču tas noteikti nenotiek tik bieži kā Dakarā.
Žēl, ka nevarējām sasniegt finišu. Posmi, laikapstākļi un braukšanas apstākļi ir viens, garīgā izturība ir pavisam kas cits. Piemēram, kad rallija desmitās dienas rītā jāmostas un jānobrauc vēl 300 kilometru ātruma testam, un tad nākamajā dienā vēl 400 un nākamajā dienā vēl 300. Šī ir pieredze, kuras man pietrūks.
Kādi ir nākotnes plāni?
Eiropā auto nonāks februāra vidū. Tas ir jāsalabo, un tad mēs varam domāt par turpmākajiem soļiem.
Kristjans Sopers (Kristjan Sooper)
